Datu Aizsardzība
www.twitter.com/Datuaizsardziba Twitter

Fizisko personu datu apstrāde – Kas tā ir?


Jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu. Par personas datu apstrādi uzskata ne tikai datu apstrādi tradicionālā izpratnē – vārda, uzvārda, personas koda, adrese u.tml. ievākšana un glabāšana, bet arī jebkuras citas informācijas, kas ļauj identificēt (arī nākotnē) personu, ievākšana un saglabāšana vienotā sistēmā, piemēram, videonovēršana, ieejas karšu uzskaite, saglabātie dati par datora lietotāja apmeklētajām mājas lapām internetā, bankas konta izraksti u.tml.


Fizisko personu datu aizsardzības speciālists – kam tas ir vajadzīgs?


Jebkuram komersantam, kas nav reģistrējis datu apstrādi Datu Valsts Inspekcijā, bet veic fizisko personu datu apstrādi, piemēram, veido klientu lojalitātes programmas datu bāzi, lai izsūtītu informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem, ir nepieciešams reģistrēt fizisko personu datu aizsardzības speciālistu.


Kādas ir priekšrocības komersantam, ja tas ir reģistrējis Fizisko personu datu aizsardzības speciālistu?


Pirmkārt, lai persona būtu tiesīga sevi saukt par Fizisko personu datu aizsardzības speciālistu, tai MK noteikumu Nr. 80 “Personas datu aizsardzības speciālista apmācības kārtība” noteiktajā kārtībā ir jāiziet apmācības kurss pēc kura pabeigšanas veiksmīgi jānokārto eksāmens Datu Valsts Inspekcijā, tādejādi, tiek nodrošināts, ka komersants, reģistrējot fizisko personu datu aizsardzības speciālistu, iegūst profesionāli, kas padziļināti ir pētījis jautājumus, kas attiecas uz fizisko personu datu aizsardzību un būs liels atbalsts ikdienas darbā. Bez tam, Fizisko personu datu aizsardzības likums uzliek par pienākumu datu pārzinim (komersantam, pēc kura iniciatīvas tiek apstrādāti dati) ne tikai nodrošināt datu apstrādes drošību (nesaskaņotu neizpaušanu), bet arī uzliek par pienākumu, saņemot pieprasījumus, izsniegt apstrādātos datus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pieprasījuma saņemšanas gadījumā komersantam ir rūpīgi jāizanalizē pieprasītāja tiesības saņemt pieprasīto informāciju, tiesības izsniegt pieprasīto informāciju, kā arī ir jābūt pietiekami kompetentam, lai izvērtētu izsniedzamās informācijas apjomu. Gadījumā, ja uzņēmumā ir fizisko personu datu aizsardzības speciālists – jebkurš jautājums, ka attieksies uz datu apstrādi ietilps viņa darba pienākumos un uzņēmuma vadītājs savu laiku varēs veltīt biznesa attīstībai, neuztraucoties par organizatoriskiem jautājumiem!


Ja nav reģistrēta datu apstrāde vai fizisko personu datu aizsardzības speciālists?


“Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības” vai pārfrāzējot “nevēlēšanās” zināt neatbrīvo no atbildības ir vecum vecā patiesība, kas attiecas arī uz datu apstrādi. Pašreiz LR Admimistratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par datu apstrādes normatīvo aktu neievērošanu (tajā skaitā, par datu apstrādes vai fizisko personu datu aizsardzības speciālista nereģistrēšanu), sods var būt līdz pat desmittūkstoš latiem. Tāpat, 2009.gada 10.septembrī stājās spēkā arī LR Krimināllikuma grozījumi, kas nosaka kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar personas datiem.

 

Biežāk uzdotie jautājumi, kas attiecas uz datu apstādi un uz kuriem spēs atbildēt profesionāls Fizisko personu datu aizsardzības speciālists:

 

Personāls:


• Vai es varu nokopēt jaunā darbinieka pasi?


• Vai es drīkstu paprasīt informāciju par darbinieka ģimenes locekļiem?


• Cik ilgi un kā uzglabāt iegūto informāciju?


• Vai drīkstu pa telefonu apliecināt, ka uzņēmumā strādā Jānis Bērziņš?


• Vai es darbinieka darba vietā drīkstu izvietot videokameru?


• Vai es drīkstu kontrolēt darbinieka zvanus un e-pasta sūtījumus?

 

Klientu apkalpošana:


• Kā pareizi uzstādīt videonovēršana kameras?


• Kas jādara, lai es tiesiski veiktu videonovērošanu?


• Cik ilgi saglabājami videoieraksti?


• Kas jāievēro izvietojot videonovērošanas monitorus?


• Kādu informāciju es drīkstu prasīt, lai izveidotu klientu sarakstus, lai vēlāk piemērotu tiem lojalitātes atlaides?


• Cik bieži ar e- pasta starpniecību es varu izsūtīt informāciju (komerciālus paziņojumus) par sniegtajiem pakalpojumiem?


• Kādu informāciju obligāti jāiekļauj e-pastā- komerciālā paziņojumā?


• Interneta mājās lapas, internet veikali- Kādu informāciju es drīkstu prasīt reģistrācijas formās? Kādiem brīdinājumiem ir jābūt pirms reģistrācijas? Kādai informācijai ir jābūt izvietotai mājas lapā? Kā es drīkstu apstrādāt reģistrācijas formā norādīto infomāciju? Cik ilgi es drīkstu saglabāt ievadītos datus?

 

Sadzīve:


• Vai es varu prasīt bankai sniegt informāciju kāpēc viņi man atteicās izsniegt kredītu?


• Man nepārtraukti zvana no tele mārketinga sabiedrībām. Kā lai uzzinu, kur viņi ieguva manu telefona Nr. Un kā lai panāk, lai viņi man vairāk nezvana?


• Man pazvanīja cits apdrošināšanas brokeris, informējot, ka manai mašīnai drīz beigsies apdrošināšana un piedāvāja savus pakalpojumus. Kā viņš varēja uzzināt šo informāciju? Kā es varu aizsargāt savas tiesības?


• Kādos gadījumos uzņēmums drīkst izsniegt savā rīcībā esošo informāciju par personu?


• Jānis Bērziņš man ir parādā, bet uz maniem telefona zvaniem neatbild. Vai es drīkstu ielikt novada laikrakstā sludinājumu, norādot, ka Jānis Bērziņš nenokārto savas saistības?